Iepazīsim mugurkaulu tuvāk

Iepazīsim mugurkaulu tuvāk, nav viņš gluži tik vienkāršs, kā izskatās, bet nav jau tik mells, kā viņu mālē.

1. Mugurkaula uzbūve.

Atsperveida skriemeļu kopums, kur starp katru skriemeli ir želejveida amortizators. Tas sastāv no 26 kaulājiem –7 kakla skriemeļi (C1-C7), 12 krūšu skriemeļi (Th1-Th12), 5 jostas skriemeļi (L1-L5), krustu kauls, kas sastāv no 5 kopā saaugušiem kauliem un astes kauls, kas sastāv no 3-5 kauliņiem. Skriemeļu kopums – katram skriemelim ir 4 ‘’locītavas’’-2 augšā, 2 lejā. Kaklam ir papildus stabilizatoru radziņi uz augšu. Locītavas papildus apjož saites, kuras notur skriemeli vietā un cīpslas, kuras ir dažādu garumu. Starp skriemeļiem atrodas amortizators (nukleus pulpozus) -želejveidīgs kodols un to apjož (anulus sibrozus) – gredzenveida saites, kuras neļauj kodolam iztecēt. Pie saišu bojājuma pārslodžu gadījumos kodols iespiežas saitēs un plēš tās pušu – rodas trūce.

Želeja uzsūcas, skriemeļi satuvinās. Ja atslodzes nav – ķermenis ieslēdz aizsardzību – sakaļķojot skriemeļus kopā, lai tie neiespiež nervus un izveidojot dinamisko muskuļu ‘’korseti’’ tā ierobežojot kustību traumētajā vietā, ierobežojot lielāku bojājumu rašanos. Sakaļķojuma vieta mēdz augt lielāka un ar laiku var sasniegt nervu vai asinsvadus tos kairinot vai aizspiežot kustības rezultātā.

Ja skriemelī ir plaisa, tad iespējams ‘’hidro plīsums’’, kad želeja iekļūst plaisā un pie slodzes (skrienot, lecot), to plēš.

Mugurkaula skriemeļu izmēri pieaug no kakla uz gurniem. Viduklī vislielākie, kaklā –  smalkākie. Bet muguras smadzenes kaklā ir vislielākās (tāpēc uz galvas nav labi stāvēt, grauj mazos skriemeļus, kas nav paredzēti tādam svaram, turklāt kaklā muguras smadzenes ir visresnākās!).

Mugurkauls aug apmēram 22 gadus – līdz tam viņš ir mīksts. Ja bērns uzliek pārāk lielu slodzi skriemeļiem (svarcelšana, breika dejas), disks var iespiesties mīkstajos skriemeļu audos – var rasties šmorļa trūce. Bīstama nav, bet tas var būt par iemeslu skriemeļu satuvinājumam.

Ja asinis nepietiek muguras smadzenēm, tad muskuļi paliek vāji un nesāp. Ja asinis pietrūkst muskuļiem, tad sāp. Muskuļos notiek aerobie un anaerobie (O2 klātbūtne) procesi, ja skābekļa nav, tad notiek anaerobie procesi, kā rezultātā rodas pienskābe. Tā var uzkrāties muskuļos, izraisot sāpes un krampjus. Krampjus papildus veicina arī mikroelementu trūkums, vislabāk papildus uzņemt dabiskus! Ca, K, Mg, Na (mikroelementi ar sārmainu reakciju), citādi pienskābes neļauj muskulim atslābt.

2. Kakls c1-c7

Kakla daļā skriemeļiem ir izaugumi uz sāniem, pa kuriem iet kakla artērijas, ja ir problēma ar kakla skriemeļiem, tad var tikt iespiesta kakla artērija, radot traucējumus vai pat iet bojā galvenās smadzenes. Pie asa galvas pagrieziena var paģībt – jo artēriju ieskauj nervu tīklojums. Uzspiežot uz šiem nerviem, tie spazmējas, pasliktinot asins pieplūdi smadzenēm. No skābekļa trūkuma var rasties insults, reiboņi, temperatūras traucējumi un redzes pasliktināšanās. Pie palielinātas slodzes kakla skriemeļiem, var uzsēsties  papildu ‘’radziņi’’ un sākt dilt – radot apkaļķošanos un kustību amplitūdas samazināšanos. Ja kaklā ir notikusi apkaļķošanās, tai turpinot izplesties, var aizspiest galveno artēriju vai pie pagrieziena pasliktinot pieplūdi – var rasties ģībonis – samaņas zudums.(Tiklīdz galvu pagriež atpakaļ, tā viss ir atkal kārtībā. ) Vai neaizskarot artēriju, radīt kairinājumu nervam, kurš spazmējas (spazmējoties saspringst asinsvads un samazinās asins pieplūde). Tas ir iemesls, kāpēc tik daudz insultu notiek miegā – galva stāv šķībi, sevišķi guļot uz vēdera ar milzīgu spilvenu.

3. Krūšu daļa th1-th12

Izteiktākā īpašība, ka caur krūšu skriemeļiem iet nervi uz iekšējiem orgāniem. Tāpēc tie papildus pasargāti ar ribām. Tāpēc trūces krūšu daļā ir 1%. Ja kāds nervs ir iespiests, tas rada traucējumus attiecīgā orgāna darbībā. Vai, ja nervs ir pilnībā pārrauts, tad attiecīgā daļa kļūst nejūtīga. Vēl nejūtīguma iemesli ir, ka nepārstrādājas glikoze (nepārstrādā cukuru) un smagie metāli. Vainu var meklēt pēc attiecīgā skriemeļa segmentiem uz ādas – padurstot ar adatu. 50% slimību cēlonis ir mugurkaulā:

1)iespiests nervs

2)slims orgāns

3)sekas pēc slima orgāna.

Krūšu daļai lielāki draudi ir izgriezt skriemeļus vāju saišu dēļ. Disku stiprība ir atkarīga no ķīmiskajiem procesiem, kas notiek balstoties uz DNS (un pilnvērtīgs uzturs). Par to atbild 10 gēni – ja vairāki strādā kļūdaini, tad saites ir vājas. Ja darbojas tikai 1 gēns, tad diski nespēj noturēt pat savu svaru, tādus cilvēkus ģērbj futlāros – ārējos skeletos. DNS bojā brīvie radikāļi, vīrusi, parazīti, sēnītes, baktērijas un pat to savienojumi. Viss, kas ir pataloģisks organismam (iekaisumi, bojājumi, slimības…), ir skābas vides organismā produkts. Cilvēkam ir dinamiskie un statiskie muskuļi. Balstu dod statiskie muskuļi – tie nekad neatrofējas.

4.Jostas skriemeļi L1-L5 (Krusta kauls skaitās kā 6 jostas skriemelis)

5.Krusta kauls (iegurnis)

Mugurkauls pārnes slodzi uz krusta kaulu, tad slogojums pārnesas uz gurnu kauliem, kas tālāk pārnes uz augšstilba kauliem – apakšstilba kauliem uz pēdām. Pēc šādas ķēdītes tiek meklēts cēlonis novirzei no veselības. Šķībs iegurnis var izraisīt plakano pēdu, skoliozi, savilktu kaklu, padzīvojošākiem cilvēkiem pat insultu. Attēlā 1. Tiltanterior –iegurnis nosveras uz leju. Rodas hiperlordoze. Tas noved pie resna vēdera, jo izspiežas iekšējie orgāni, un dibens izlien uz āru.

Ja iegurnis ir ‘’atgāzies’’, mugurkaulam vairs nav balsta, tas krīt, slīd nost. Tā saucamās plakanās muguras, ar mazu vai bez jostas daļas lordozes. Tiltposterior, kad mugurkauls iztaisnojas. Tos nosaka – nostājoties sānā satausta gurna kaulu un dibena sāna kaulu. Veselam cilvēkam tiem būtu jābūt līmenī. Savērptais iegurnis – kad viena puse iegurņa ir šķība attiecībā pret otru. Laicīga šādas problēmas nerisināšana var novest pie ceļu locītavu sāpēm, bloka iegurnī un sāpēm jostas apvidū.

6. Muskuļu vadība

Smadzenes sūta nervu impulsus muguras smadzenēm, tās tālāk uz muskuļiem. Ja nav laba kontakta starp galvas un muguras smadzenēm, var sākties nekontrolēta impulsa došana no muguras smadzenēm uz muskuli vai orgānu, rezultātā pārslodze un rodas krampis vai spazmas. Ja ir pārtraukums starp muguras smadzenēm un muskuli vai orgānu, tad sākas muskuļa atrofija (paralīze) vai orgānu slikta funkcionēšana, vai nefunkcionēšana. Ja kājā iemetas krampis, tas parasti notiek pie iztaisnotas kājas – tātad vajag saliekt, lai atslogotu muskuli, rokām lielāks krampis ir saliektā pozīcijā – vajag izstiept.

Nu re nu jau varam aptuvenu priekšstatu par sevi uzburt! 🙂

Follow