Zilās vizbulītes
Kurš gan nepazīst zilos vizbuļus, mazos, trauslos ziediņus, kas drosmīgi spraucas starp pērnajām lapām, koši zilas debess krāsā! Vienu no pirmajiem pavasara prieciņiem pēc drūmās pelēkās ziemas!
Bet, vai kāds zina, ka šie necilie augi SPĒJ DZIEDINĀT? Gadsimta “sērga” – C hepatīts – pat tas atkāpjas šo skaisto ziediņu priekšā! Kopā ar pareizu pieeju šim jautājuma, protams – konceptuālu pieeju! Atcerieties, “brīnumlīdzekļu” nav, ir tikai pareiza dabas komponentu izmantošanas tehnika, un atkāpjas pat visbriesmīgākās slimības. Tāpēc neturiet “sveci zem pūra” – ja jūsu tuvumā ir cilvēki, kam vajadzīga palīdzība, dodiet manus kontaktus.
Dziednieciskās īpašības:
ZILIE VIZBUĻI – Ветреница печеночная ( Anemone hepatica ).
Visas šī auga daļas satur ārstnieciskas vielas, starp kurām ir arī ļoti reti sastopamas. Arī nosaukums krieviski un latīniski tām dots ne bez pamata un runā pats par sevi.Vizbule stimulē žults atdali. Ziedoša auga uzlējumu izmanto aknu iekaisumu, kā arī liesas, nieru un urīnpūšļa iekaisumu mazināšanai un novēršanai. Ar tā palīdzību dziedina bronhītu un traheītu, reimatismu, malāriju, podagru un pat hronisku gonoreju. Ar uzlējumu skalo muti un kaklu, lai novērstu iekaisuma procesus. Kā asinis attīrošu līdzekli izmanto furunkulozes, impetigo (čūlas uz ķermeņa) un citu ādas slimību ārstēšanai tautas medicīnā.
Ar to apmazgā strutojošas brūces, trofiskās čūlas un izgulējumus. Uzlējums pastiprina diurēzi (urīna izdalīšanos) un vielmaiņu, kā arī nogalina kaitīgos mikrobus.
Vizbuļu ievākšana un žāvēšana:
ievāc vizbuļu ziediņus kopā ar kātiņu. Bet to darīt vajag ļoti uzmanīgi – nogriezt vai plūkt gumijas cimdos. Sekot, lai kodīgā sula nenonāk uz gļotādām un atklātām ķermeņa daļām. Neaizmirstiet, ka vizbules ir Gundegu dzimtas augs! Ja āda jūtīga, var veidoties čūliņas, kā apdedzinoties ar nātrēm. Pēc drogu ievākšanas rūpīgi nomazgāt rokas, bet cimdus labāk izmest. Tautā runā, ka pēc izžāvēšanas indes iedarbība pazūd. To pašu rakstīja arī slavenais senatnes ārsts Avicenna. Bet žāvēt vizbules vajag ļoti ātri – cepeškrāsnī vai speciālā žāvētavā.
Izmantošana Tautas medicīnā:
Tinktūru (uz šņabja vai spirta bāzes) lieto iekšķīgi, lai noņemtu sāpes aknu un žultspūšļa rajonā. Bet ārīgi to izmanto sāpošu locītavu ierīvēšanai.
Tinktūru gatavo šādi: 20 g svaigu vai kaltētu ziedkātu (kā lasa pušķītim vāzē) aplej ar 250 ml šņabja vai spirta un nostādina 2 nedēļas. Nokāš un lieto pa 20 pilieniem 3- 4 reizes dienā (uz cukurgrauda vai nelielā ūdens daudzumā). Vizbules izmanto arī homeopātijā hronisku aknu, ādas un bronhu slimību ārstēšanai.
Ir ziņas, ka vizbuļu ziedi glābj no seborejas un galvas matainās daļas psoriāzes izsitumiem.
50g putriņā saberztus vizbuļu ziedus sajaukt ar tik pat lielu daudzumu olīveļļas. Sakult 2 olu dzeltenumus (mājas vistu, vēlams) un 2 ēdamkarotes konjaka. Visu samaisa kopā un ieziež galvas mataino daļu. Tādu masku turēt 2,5 -3 stundas, pēc tam izmazgāt ar siltu ūdeni, kam pievienots nedaudz etiķa vai citrona sulas. Apsiet galvu ar dvieli un turēt to, kamēr mati pilnībā izžūst. To darīt 2 reizes nedēļa līdz pilnīgai atveseļošanai, ne mazāk kā pus gadu.
Tai pat laikā uz nakti izdzert aktīvo ogli (1 tablete uz 10kg svara) kopā ar 1 tējkaroti rīcineļļas.
Smērēšanai uz ādas vizbuļu ziedus var apliet ar kādu citu, lētāku, nerafinētu eļļu (1:1) un nostādināt 14 dienas.
C hepatīta gadījumā:
Sagatavot vizbuļu uzlējumu: 10g (1 deserta karote) uz glāzi vāroša ūdens. Nostādināt nakti, izkāst un dzert pa 1/4 glāzes 3 reizes dienā 10 minūtes pirms ēšanas.
Lai atbrīvotos no lamblijām aknās:
10g svaigu vizbuļu lapu apliet ar aukstu vārītu ūdeni. Nostādināt nakti, nokāst un dzert pa 1/4 glāzes 4 – 5 reizes dienā.
Follow