Šobrīd tāds interesants laikmets, kad informācija ir pieejama daudz un visos iespējamos veidos, katrā ziņā,- miljons režu vairāk, kā vēl 50 – 30, pat 20 gadus atpakaļ. Ne velti to dēvē par informatīvo laikmetu. Un galvenais – TĀDA informācija, ko pareizi uztverot un PIELIETOJOT, var veidot savu dzīvi vislabākajā kvalitātē visos aspektos, tieši tā, kā to mums vēlējis Lielais Radītājs (lai kas Viņš būtu!) 🙂
Taču, interesanti tas, ka liela daļa cilvēku, izglītotu un pat visnotaļ zinošu, šo informāciju ignorē. Tas laiks, kad bija “moderni” mukt no dabas uz pilsētām, “ķimiķizēties” ārīgi un iekšķīgi… , un visādi citādi mērdēt savu ķermeni un Dvēseli, spriežot pēc rezultātiem, ir pierādījis, ka tas ir ceļš uz nekurieni. Tieši tāpat, kā bezjēdzīgi cīnīties ar simptomiem, lepni ignorējot jebkuru problēmu rašanās pirmcēloņus. Mēs piedāvājam dabīgu ceļu: atrast, maigi, ar sapratni un mīlestību mijiedarboties un likvidēt cēloņa sakni.
Kas attiecas uz veselības jautājumiem, tad reanimācija jebkurā ārstniecības iestādē sākas ar ŪDENI (tur to sauc par fizioloģisko šķīdumu), un jebkurš neatliekamās palīdzības ārsts un reanimatologs apstiprinās, ka cilvēku zaudē viena iemesla pēc: kad pārstāj pienākt skābeklis dzīvībai svarīgiem orgāniem, kuru pie tiem piegādā … asinis…, kas ir mūsu “dzīvības upe”(83% un pat vairāk – ūdens). Tāpēc ļoti svarīgi ir vispirms saprast, un tad sākt praktizēt elementāru savas veselības profilaksi- DZERT PAREIZU ŪDENI un sekot, lai tas organismā arī asimilētos, jo tad nevajadzēs slēgt “sistēmu” un pilināt trūkstošo ūdeni vēnā cerot, ka paspēs…
Ir skumji vērot, kā cilvēki cenšas atūdeņošanās un hipoksijas (skābekļa bada) simptomus novērst ar visiem iespējamiem, tradicionāliem un netradicionāliem līdzekļiem un veidiem, tā vietā, lai vienkārši izdzertu ūdeni. Katru dienu. Pareizu – piemērotu organisma fizioloģiskajām vajadzībām. Visa mūža garumā, sākot no dzimšanas brīža. Un pietiekamā daudzumā
Organisma atūdeņošanās slimības
SIGNĀLI PAR ŪDENS TRŪKUMU ORGANISMĀ
- Noguruma sajūta bez „redzama” iemesla. Ūdens – galvenais enerģijas avots. Pat ēdienam, kuru mēdz uzskatīt par labu enerģijas avotu, nav nekādas vērtības, kamēr nav noticis hidrolīzes process, kura rezultātā no ūdens tiek iegūta enerģija neiroimpulsu padevei un operatīvām komandām.
- Asins pieplūdums sejai (seja kā smadzeņu turpinājums – apkārtnes novērotājs.)
- Aizkaitinājums, naids un dusmu uzplūdi – smadzeņu mēģinājums izsargāties no darbībām, kurām nepieciešams daudz enerģijas. Izdzerot pāris glāzes ūdens, naidīgums pārvēršas laipnībā.
- Trauksmes sajūta. Signāls, ar kura palīdzību smadzeņu pieres daivas var nodot savas raizes par ūdens trūkumu brīžos, kad cilvēks ūdens vietā lieto citus dzērienus.
- Nospiestības sajūta, nīgrums. Organisma galvenā bagātība ir dzīvības uzturēšanai svarīgo aminoskābju rezerves. To trūkums samazina smadzeņu darbības efektivitāti un izraisa nospiestību, nīgrumu.
- Depresija. Nopietna atūdeņošanās fāze, kurā organisms ūdens trūkuma dēļ izmanto dzīvībai svarīgus resursus (piemēram, triptofānu, tirozīnu) kā antioksidantus, lai izvadītu toksiskos vielmaiņu atkritumus.
- Vājums. Pazīme tam, ka smadzeņu funkciju uzlabošanai ir nepieciešams pastiprināt asinsriti. Smadzeņu šūnām nevēlama ir vides pieskābināšanās. Šādos gadījumos var būt smaguma sajūta galvas rajonā.
- Nemierīgs miegs, īpaši cilvēkiem gados. Nav ko sapņot par mierīgu miegu naktī, ja jūsu organismam trūkst ūdens. Pilnvērtīga miega laikā cilvēks izdala sviedrus – tātad arī ūdeni.
- Nepamatota nepacietība. Mierīgam darbam ir nepieciešams daudz enerģijas. Ja nav pietiekamas enerģijas rezerves, organisms tiecas katru darbu paveikt maksimāli ātri. Šādu tieksmi ir pieņemts saukt par nepacietību.
- Neuzmanība. Vēl viens veids kā smadzenes mēģina izvairīties no darba, kas prasa enerģijas patēriņu. Jo augstāka smadzeņu hidratācijas pakāpe, jo vairāk enerģijas smadzenes var veltīt informācijas apstrādei un jaunas informācijas uztverei. Savukārt, ūdens trūkums izraisa uzmanības deficītu bērniem, kuri dod priekšroku gāzētajiem dzērieniem.
- Aizdusa citādi pilnīgi veselam cilvēkam, kas nav saistīta ar plaušu saslimšanām, vai infekcijas slimībām.
- Tieksme pēc mākslīgiem dzērieniem – tējas, kafijas, gāzētiem dzērieniem, alkohola. Šādā veidā organisms signalizē, ka nepieciešams ūdens. Šādu vēlmi rada organisma nosacījuma reflekss, saistot šķidruma uzņemšanu ar ūdens dzeršanu. Patiesībā minētie dzērieni vēl vairāk atūdeņo organismu. Šāds stāvoklis izraisa stresu, liekot smadzenēm izstrādāt stresa hormonus, – endorfīnus (dabīgus opiātus), kas palīdz organismam tikt galā ar ekoloģiskā režīma traucējumiem. Viens no iemesliem, kādēļ cilvēki lieto mākslīgos dzērienus, ir pieaugošā atkarība no paša izstrādātajiem endorfīniem. Nākamais solis var būt jau narkotiku virzienā. Ja vēlaties savus bērnus pasargāt no šāda riska, izslēdziet no uztura kofeīnu saturošus produktus.
- Sapņi par okeāniem, upēm vai citām ūdenskrātuvēm, – zemapziņas vēlme piekļūt ūdens avotam un novērst slāpes.
/Pēc ārsta F. Batmanghelidža grāmatas „Voda dlja zdorovja” materiāliem.
Ja jūtat, ka nelīdz pierastais ūdens, dodiet ziņu, pateikšu kā uzlabot esošo ūdeni un kādu dzeram mēs, “nošpikojuši” no pasaules ilgdzīvotājiem.
Jūsu ūdenskrūze – jūsu pašu rokās! Priekā! 🙂
<I.K.>
Follow