Dzīve ar PLUS zīmi :)

PAR UZTURU UN GREMOŠANU

Atsvaidzināsim savas zināšanas par cilvēka gremošanas procesu. Mēs to nepētīsim, bet tikai pacentīsimies labāk izprast šo procesu.

Un tā, barība nonāk mutē, kur notiek:

1. tās sasmalcināšana ar zobu palīdzību (ja tie ir). Jo smalkāka barība, jo labāk tā sajaucās ar siekalām. Atcerēsimies parunu:”Piecas minūtes košļāta pārtika par gadu pagarina dzīves ilgumu”. (Katrs kumoss jākošļā vismaz 33 reizes).

2. Barības ķīmiskā apstrāde ar siekalu fermentiem. Piemēram, ar amilāzes palīdzību notiek polisaharīdu šķelšana līdz maltozei, kas turpina šķelšanos tievajās zarnās. Polisaharīdi, kuri mutes dobumā nav sašķēlušies līdz maltozei, tālāk pāriet rūgšanas procesā veidojot pašbrūvēto spirtu, kas indē aknas un citus orgānus. Lūk kādēļ ir tik svarīgi labi sakošļāt barību.

Ļoti vērtīgi ir monosaharīdi, ko satur augļi. Tos pilnībā sašķeļ siekalu amilāze, bet lielāko daļu šo vielu uzņem smadzenes.

3. Mutes dobuma gļotādas un barības dezinfekcija ar siekalu sārmaino lizocīmu. Lizocīms izšķīdina mikrobus, parazītus un vienšūņus, ja barība pilnībā tiek piesūcināta ar siekalām līdz putriņas konsistencei. Ja cilvēks rūpīgi nesakošļā, bet norij kumosu, vai ēšanas laikā nervozē, siekalu kanāli spazmējās un sašaurinās, un nenotiek pietiekama siekalu atdale. …Tieši tā visbiežāk parazīti, to oliņas un kūniņas arī nonāk cilvēka organismā. Mēs tos vienkārši apēdam! Pie kam, organismā veidojās nepārstrādātas barības krātuves, kas kalpo par barotni visdažādākajiem parazītiem, kuri kā „izgāztuves sanitāri” palīdz mums tikt ar to galā. Parazitārās mikrofloras un mikrofaunas aktīvās eksistences rezultātā, tiek nojaukts cilvēka organisma iekšējās vides skābju- sārmu līdzsvars uz skābo pusi, ko izraisa toksiskās vielas, ko lielā daudzumā izdala jebkuri parazīti.

… Skābju – sārmu līdzsvara (pH) novirze asinīs par 0,4 – 0,5 izraisa smagus organisma funkciju traucējumus, gan psihiskus, gan organiskus.

… Slimi iekšējie orgāni, tajos veidojošos indīgos vielmaiņas produktus – šlakas (toksīnus), izdala asinīs, limfā. Asinis un limfa, cirkulējot pa visu organismu, atbrīvojas no šlakām, izmetot tās iekaisuma perēkļu veidā uz ādas, gļotādām, limfoīdajos audos vai dobumos, tas ir,- NO IEKŠPUSES UZ ĀRU, lai pēc iespējas vairāk indes aiznestu tālāk no dzīvībai svarīgajiem iekšējiem orgāniem.

Cilvēka organismā šie procesi izpaužās dažādā veidā: uz ādas – alerģijas, ekzēmas, dermatīti; uz gļotādām – gingivīti, angīnas, rinīti, haimorīti, faringīti; uz limfoīdajiem audiem – limfadenīti, tonzilīti; dobumos: locītavu – artrīti; piezobu – stomatīti utt. Palielināta organisma piesārņojuma gadījumos, organisms palielina šos izvades perēkļus, veidojot adenoīdus, polipus, miomas, lipomas, palielina limfmezglus, mandeles, piezobu un smaganu granulomas, hemoroīdu mezglus, palielina arī locītavu dobumus, kā arī veido cistas (jaunus dobumus) dažādos rajonos, arī ap zobu saknēm.

Un kamēr organismam izdodās cīnīties ar šlakām tādā veidā, primārās iekšējo orgānu slimības noris bez simptomiem, izpaužoties tikai ar otrā plāna iekaisumu perēkļiem, par kuriem cilvēks arī sūdzas… . Bet zobu bojāšanās signalizē par iekšējo orgānu slimībām (augšējie zobi (no centra uz abām pusēm): 1-2 – galvas smadzenes, 3 – sirds, 4 – aizkuņģa dziedzeris, liesa, 5 – plaušas, 6 – nieres, 7-8 – aknas un iegūtas izmaiņas sirdī. Apakšējie zobi: 1-2 – muguras smadzenes, 3 – tievās zarnas un 12-pirkstu zarna, 4 – kuņģis, 5 – resnā zarna, 6 – urīnpūslis un urīnceļi, 7-8 – žultspūslis un sirds (iegūtās izmaiņas). ( Pēc R. Folla ).

Mandeles – organisma aizsargbarjera un „konteineris”, kur tiek izmesti toksīni, indes, mikrobi un šlakas no iekšējiem orgāniem ( nereti tur iemājo arī mutes dobuma trihomonāde!). Izoperējot mandeles, stafilokoka infekcija atrod sev citu mājvietu – nieres. „Reimatisms izpaužās ar angīnām, “aplaiza” locītavas, “kož” sirdi, bet sēž pacietīgajās nierēs”. Ja nieres ir veselas vismaz par 30%, tad tās „klusē”, un analīzes visbiežāk ir normālas.

Mutes dobums. Ļoti svarīgi ir turēt tīru mutes dobumu un rīkli. Zobi ir jātīra no rīta pēc brokastīm un vakarā pēc vakariņām, bet jāskalo mute pēc katras ēdienreizes ( sena klosteros ieviesta zobu saglabāšanas metode), lai neatstātu barības vielas parazītiem. Tas pats attiecās uz mēles aplikumu!

Kuņģis. Tā īpatnība ir „kuņģa taciņa”, kura, muskuļiem saraujoties, var kalpot par kanālu šķidrajai barībai (ūdenim, sāļu škīdumiem), pa kuru šķidrums no barības vada nonāk tieši acekā, izejot šaurā joslā cauri visam kuņģim. Tas notiek tādēļ, lai šķidrums neatšķaidītu kuņģa skābi un nepalēninātu gremošanas procesu. Piepildītā kuņģī, šķidrums izplūst pa visu kuņģi un atšķaida kuņģa sulu, kura vairs nav spējīga pilnībā sašķelt un izšķīdināt dzīvnieku izcelsmes barību. Tādēļ skaidrs, ka padzerties ūdeni vajadzētu vismaz 30 min. vai stundu pirms ēšanas. ( Starp citu,- ūdens ir šķidrums bez garšas, smaržas un krāsas, visi pārējie šķidrumi Austrumu tautām ir ēdiens! Ūdeni vajadzētu dzert katru dienu 1 – 3 l, bet ēdiena pietiek 2 – 3 saujas dienā).

Gremošanas process kuņģī: Kuņģa sula sašķeļ olbaltumvielas līdz aminoskābēm. Pie pazeminātas kuņģa skābes, notiek nepilnīga olbaltumvielu produktu sašķelšana un asimilācija, kas noved pie pastiprinātas bakteriālās šķelšanas – pūšanas resnajā zarnā. Tā rezultātā veidojās dažādas indes. Ja to nav daudz (indols, fenols, skatols, tioēteris…), tad tās neitralizē un ar tām tiek galā aknas. Ja gāzu daudz, tad notiek vispārēja organisma saindēšanās.

Zarnu trakts. … Tievajās zarnās ir sārmaina vide, bet resnajā – skāba.

Apendikss ir tikai zālēdājiem, un resnā zarna paredzēta augu valsts šķiedrvielu sagremošanai, tādēļ peristaltika resnajā zarnā ir palēnināta: ja pa tievajām zarnām (apmēram 7 m garumā) zarnu saturs iziet cauri 4 – 5 stundās, tad caur resno zarnu (1,5 – 2 m) – 12 – 18 stundu laikā. Šajā laikā no augu šķiedrām, ar dažādu baktēriju palīdzību (ap 400 veidi) resnajā zarnā tiek sintezēti vesela virkne vērtīgu vitamīnu ( arī B grupas), aminoskābju, enzīmu, hormonu u.c..

Lietojot pamatā ar cieti un olbaltumvielām bagātus produktus attīstās rūgšanas un pūšanas procesi. Izveidojušies gāzu korķi bremzē zarnu fekālo masu virzību; zarnu trakts no gāzēm piepūšās, veidojā „kabatas”, kurās sakrīt fekālās masas, un tur uzkrājoties turpina pūt. Ap 40 gadiem cilvēka zarnu traktā uzkrājas no 3 līdz 20 kg fekālo akmeņu un pūstošu masu. Zarnas izstiepjās, deformējas, saspiež un izbīda no savas vietas citus vēdera dobuma orgānus. Šo orgānu funkcijas tiek traucētas: tiek nospiestas artērijas, vēnas, nervi. Visvairāk cieš aknas. Bez tam attīstās hemoroīdi, varikozi paplašinātas vēnas, prostatīti utt.

Rūgšanas un pūšanas procesu rezultātā zarnu traktā veidojās indīgi produkti un gāzes. Toksiskās vielas paspēj izsūkties caur asinsvadu sieniņām un ar asins plūsmu nonāk visos orgānos un sistēmās. Šo parādību, kas saucās zarnu autointoksikācija, I. I. Mečņikovs uzskatīja par galveno šķērsli ilgdzīvošanai.

1955.gadā vācu ārsts G. G. Rekevegs noformulēja organisma piesārņojuma teoriju: „slimība ir imūnsistēmas radīta organisma aizsardzības spēku izpausme pret iekšējiem un ārējiem toksīniem.” Savā darbā viņš izdalīja 6 stadijas – caur uzkrāšanu, piesātinātību, deģenerāciju un sagraušanu uz ļaundabīgiem procesiem. Izejot no tā, kā ieteikums katram, ir regulāri attīrīt savu organismu!

Secinājumi: 1. Jebkuru uztura korekciju ir jāsāk ar savas ēdienkartes izvērtēšanu. Jo, neviens parazīts nevar dzīvot bez pārtikas. Un tikai katrs pats ir atbildīgs, baros viņš savus parazītus vai nē! Tādēļ lietderīgi veselībai un ārējam izskatam ir ēst mazāk, bet rūpīgāk sakošļāt barību. 2. Pretparazitārās programmas laikā, vai dzerot sārmainu ūdeni pirms ēšanas, būtu jāpieturās pie veģetāras diētas. 3. Par savu veselību ir jārūpējas nemitīgi – VISU MŪŽU, un pēc sistēmas: dzert tīru ūdeni, bagātināt savu uzturu ar iztrūkstošajām barības vielām (vitamīniem, minerāliem, aminoskābēm…) un regulāri attīrīt savu organismu! TĀ ARĪ IR mūsu MĀJAS VESELĪBAS APRŪPE. Vai arī „Ja nevēlaties tīrīt visus zobus, tad tīriet tikai tos, kurus gribat saglabāt veselus”.

Izvēle ir tikai un vienīgi jūsu!

Starp citu, franču filozofs Žans Žaks Ruso vēl XVIII gs. teicis: ”Laime, tas ir labs rēķins bankā, labs pavārs un laba gremošanas sistēma”

Materiālu sagatavoja J. Skreija pēc O. Jeļisejevas grāmatas „Organisma attīrīšanas un atjaunošanas prakse”. Tulkoja un rediģēja: Ināra Kaļiņina

Follow