Brīžiem jūtamies sasirguši, ne īsti savā ādā, nezinām, kurš orgāns streiko, tāpēc grūti ko iesākt. Pirms doties pie ārsta, pieejam pie spoguļa un… izbāžam mēli. Izrādās, dažādas saslimšanas atstāj pēdas uz mēles, jo katra tās zona saistīta ar zināmu orgānu.
Izbāztas mēles drebēšana var liecināt par nervu sistēmas saslimšanu, saindēšanos ar dzīvsudrabu, alkoholismu.
Rieva mēles vidū apliecina cilvēka mugurkaula stāvokli. Ja tā ir vienmērīga un taisna, mugurkauls ir vesels. Izliekums mēles galā signalizē – kakla skrimslī vai kaulā notiek deģenerācija jeb osteohondroze. Izliekums vidusdaļā liecina par osteohondrozi jostas vietā. Ar šīm slimībām visbiežāk saslimst sēdoša darba darītāji un šoferi.
Mēles galiņa apsārtums ir droša zīme pavājinātai sirdsdarbībai, kas var izraisīt sirds išēmisko slimību. Audos ir samazinājies asins daudzums, rodas aizsprostojumi vai sašaurinājumi.
Izmaiņas mēles malās, tuvāk galiņam norāda, ka traucēta plaušu sistēma.
Bieza mēle ar zobu nospiedumiem gar malām norāda uz kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumiem. Barības vielas netiek uzņemtas un pareizi izmantotas. Ja mēle, turklāt ir arī sarkana ar nelielām plaisiņām un čūliņām, tā ir mēles iekaisuma – glosīta – pazīme.
Mēles ievērojama palielināšanās, kad tā ar grūtībām novietojas mutē, raksturīga paaugstinātai hipofīzes funkcijai, vājai vairogdziedzera darbībai, Dauna slimībai (iedzimtas plānprātības forma, kam pamatā hromosomu patoloģija un kas izpaužas kā psihiska atpalicība un novirze no normālas ķermeņa uzbūves).
Mēles virsma pārklāta ar garšas kārpiņām, tāpēc vesela mēle izskatās samtaina. Dažādu slimību ietekmē tās var palielināties vai kļūt mazāk izteiktas – atrofēties.
Gluda mēle jeb tā saucamā pulētā vai lakotā mēle novērojama, ja ir dzelzs deficīts, B12 deficītā ļaundabīgā mazasinība (anēmija), kā arī B2 un PP vitamīnu nepietiekamība. Faktori, kas rada šādas mēles gļotādas izmaiņas, iespaido arī kuņģa un zarnu trakta gļotādu, kur audi sāk atrofēties.
Aveņkrāsas mēle raksturīga šarlakam.
Spilgti sarkana mēle ar izteiktām garšas kārpiņām liecina par kuņģa čūlu un divpadsmitpirkstu zarnas slimību.
Rievota jeb ģeogrāfiska mēle (mēles virsma pārklāta ar rievām, uz tās ir paaugstinājumi un padziļinājumi) norāda uz traucējumiem gremošanas sistēmā.
Plaisiņas uz mēles norāda uz dažādām asins un iekšējās sekrēcijas slimībām, nieru patoloģiju.
Pazemināta garšas sajūta brīdina par nervu un endokrīnās sistēmas slimībām.
Mēles aplikums liecina par sliktu barības sagremošanu (zobu trūkums, ātra ēšana), drudzi, kuņģa un zarnu slimībām, organisma novājināšanos, arī par toksīnu klātbūtni kuņģī, tievajā un resnajā zarnā. Ja aplikums klāj mēles vidusdaļu, toksīni ir kuņģī un tievajā zarnā, ja tikai mēles aizmugurējo daļu, – resnajā zarnā.
Tumši brūns aplikums parasti parādās kuņģa un zarnu trakta infekciju gadījumos, piemēram, slimojot ar dizentēriju.
Mēles aplikums klāj visu mēli, ja ir gastrīts ar pazeminātu skābes līmeni. Ja aplikums ir mēles priekšējā daļā un muguriņa tīra, – sācies gastrīts ar paaugstinātu skābes saturu.
Dzeltens aplikums rodas no stipras tējas un kafijas dzeršanas, taču var norādīt uz aknu saslimšanu vai žultspūšļa iekaisumu.
Ja aplikums ir pie mēles pamatnes, traucēta nieru darbība vai kuņģa un zarnu trakts.
Čūlas uz mēles parādās tuberkulozes, sifilisa, onkoloģisko slimību gadījumos. Par onkoloģisku saslimšanu liecina arī sabiezināti epitēlija apgabali.
Balta mēle – gļotu uzkrāšanās.
Blāva mēle – mazasinība (samazinājies sarkano asins ķermenīšu daudzums).
Dzeltenīga mēle – palielināts žults daudzums vai aknu darbības traucējumi.
Zilgana mēle – sirds slimības.
Tumšsarkana mēle – disimilācija jeb organisko vielu noārdes traucējumi.
Sausa mēle – samazinājies plazmas – asins limfas vai šūnu šķidrās jeb gēlveidīgās daļas daudzums.
Dzeltenzaļa vai sarkana mēle – traucēta vielmaiņa, metabolisms.
Aplikums ar melnu nokrāsu – spēcīga organisma atūdeņošanās.
Mēles apsārtums un neliels sāpīgums tās galiņā – traucējumi iegurnī: taisnajā zarnā, urīnpūslī, dzemdē.
Neliels, viegli noņemams aplikums un metāliska garša mutē brīdina par bojājumiem kuņģī un tievajā zarnā, piemēram, gastroenterīts.
Lipīgs, pelēks aplikums ar puvuma smaku un īpatnēju garšu – hroniskas slimības pazīme.
Nelīdzena mēles virsma – barības alerģija, bērniem – diatēze vai cērmes.
Garšas kārpiņām mēles galā jābūt vismazākām, vidusdaļā – lielākām, pie mēles pamatnes – masīvām. Kārpiņas vienlaikus ir garšas, siltuma un bioķīmiskie analizatori, ko nervu šūnas saista ar zarnām, aknām, žultspūsli, liesu un centrālo nervu sistēmu. Visas garšas kārpiņas un bioloģiski aktīvie punkti ar nervu impulsiem ne vien sūta informāciju orgāniem, bet arī pēc atgriezeniskā principa saņem to atpakaļ. Tieši tāpēc šo orgānu saslimšanas vai traucējumi maina mēles izskatu un palīdz diagnosticēt kaiti. Turklāt simptomi parādās pāris diennaktis agrāk, pirms attiecīgais orgāns sāk sāpēt. Piemēram, ja cilvēks, apskatot mēli, pamana zilganu nokrāsu, vēl nejūtot smagumu sirdī, sāpes un pēkšņu nogurumu, viņš savlaicīgi var to visu novērst.
Izmantosim dabas dotos signālus, kas nemaksā neko, lai paši, pēc iespējas ātrāk tiktu skaidrībā par norisēm organismā, un spētu tās novērst savlaicīgi. Tā tiks aiztaupīts Jūsu laiks, ciešanas un arī līdzekļi.
Un mazam nenopietnam brīdim- video, kā suns ar MĒLI dzer ūdeni! Vai esi to jau redzējis? 🙂
<I.K.>
Follow
), kurš nāks ar mani un sastādīs kompāniju?
